Piedzīvojumi un ikdiena troļļu zemē – Norvēģijā

Mūsu piedzīvojums sākās agrā 5. janvāra rītā, kad četri Ventspils Augstskolas studenti (es un trīs meitenes, bet kā izrādījās kopā bijām seši cilvēki no Latvijas) Rīgas lidostā teica atvadu vārdus draugiem un radiem, lai uz pieciem mēnešiem pamestu Latviju un dotos jaunu zinību un piedzīvojumu meklējumos uz Norvēģiju. Pusotra stunda gaisā, vēl piecas vilcienā un bijām klāt savās jaunajās mājās – Kristiansandas pilsētā. Toreiz manas izjūtas, izkāpjot no vilciena noteikti krietni atšķīrās no meiteņu iespaidiem, jo pirms dažiem gadiem  tieši šajā pilsētā pavadīju vienu (toreiz rudens) semestri kā ERASMUS programmas students. Tomēr mēģināšu „ar svaigu aci” nedaudz pastāstīt par pilsētu.

Kristiansanda atrodas ļoti tuvu Norvēģijas galējam dienvidu punktam, jūras krastā. Daudzējādā ziņā man to patīk salīdzināt ar Ventspili. Abu pilsētu centrālās daļas pēc platības ir līdzīgas. Abām pa vidu tek upe (Kristiansandā šī upe saucas ļoti latviskā vārdā - Otra), abas atrodas jūras krastā.

Ierodoties Kristiansandas stacijā, mūs jau sagaidīja vietējie studenti, kuri arī parūpējās par to, lai mēs katrs tiktu līdz savām kopmītnēm. Kopā tur ir piecās dažādās vietās esošas kopmītņu ēkas un mūsu grupiņa bija sadalīta divās no šīm ēkām. Sadzīves apstākļi visās kopmītnēs ir ļoti labi. Kopmītnes ir dzīvokļu veida. Katrā dzīvoklī ir divas istabas, virtuvīte, duša un tualete. Katrā istabiņā dzīvo viens students – ir viens dzīvoklis uz diviem studentiem. Katrās kopmītnēs ir arī veļas mazgātuve ar trim veļasmašīnām un žāvētāju. Tas īsumā par kopmītnēm.

Pati Agderas Universitāte ir ceturtā lielākā universitāte Norvēģijā ar aptuveni 8500 studentiem (apmaiņas studenti šajā semestrī kopā bija ap 100, bet rudens semestrī to parasti ir vēl par kādiem 50 vairāk). Universitātē ir liela bibliotēka. Tā kā lielākoties grāmatas ir pieejamas vienā eksemplārā, mācību grāmatas bieži ir jāiegādājas pašiem. Cenu līmenis ir ievērojami augstāks nekā Latvijā, arī grāmatas tur ir diezgan dārgs prieks. Ieskatam - lētākās un plānākās grāmatas maksās ap 20 latiem, bet citu grāmatu cena var sasniegt 40 un vairāk latus. Universitātē ir vairākas brīvi pieejamas datorklases ar internetu (bezvadu internets pieejams lielākajā daļā universitātes studentu pilsētiņas teritorijas) un divas šādas datorklases pat ir atvērtas 24 stundu garumā septiņas dienas nedēļā. Vēl interesanti, ka turpat universitātes telpās atrodas arī studentu klubs, kurā jebkurš students var pieteikties darbā par bārmeni vai apsargu. Šis darbs gan netiek apmaksāts (darbiniekiem ir dažādas atlaides bāra piedāvājumam, koncertiem, kas tur notiek diezgan bieži), bet tā ir lieliska iespēja iepazīt norvēģus, iegūt jaunus draugus un, protams, pilnveidot savas norvēģu valodas zināšanas.

Aizvadītais semestris Agderas Universitātē bija ļoti noderīgs tieši dēļ visa atšķirīgā, kas tur tika piedzīvots, salīdzinot ar mācībām Ventspils Augstskolā. Citādākas mācību metodes, pārbaudījumu formas un, protams, paši pasniedzēji, kuri atsevišķos gadījumos ar savu personību un aizrautīgumu vien stiprināja vēlmi kārtīgi apgūt attiecīgo priekšmetu. Kā piemēru šīm atšķirībām varu minēt priekšmetu „European Union: politics and institutions," kurā mācību vielu mums pasniedza nevis viens, bet četri vai pieci pasniedzēji, kuri katrs bija zinoši par savu jomu. Visi manu priekšmetu pasniedzēji brīvi pārvaldīja angļu valodu un līdz ar to nebija nekādas valodu barjeras, kas apgrūtinātu mācību procesu. Visiem apmaiņas studentiem tiek piedāvāti arī bezmaksas norvēģu valodas kursi turpat augstskolā, tomēr ar tiem, protams, nepietiek, lai varētu brīvi sazināties norvēģu valodā.

Par apmaiņas studentiem Agderas Universitātē rūpējas ne tikai universitātes ārējo sakaru koordinatore (kas atbild lielākoties par sadzīviskiem vai akadēmiskiem jautājumiem), bet arī tāda studentu organizācija kā „Erasmus Student Network Agder” jeb saīsinājumā ESN Agder. Tajā piedalās norvēģu studenti, kuri apmaiņas studentiem organizē dažādus sadraudzības pasākumus, ceļojumus un tamlīdzīgi. Viens no šādiem pasākumiem notiek reizi mēnesī Studentu klubā un tā nosaukums ir „International pub.” Būtībā tie ir vakari, kad četru līdz piecu valstu pārstāvji prezentē savu dzimteni apmēram 20 minūšu garumā. Izpildījumi bija visdažādākie – PowerPoint prezentācijas (tās ir gandrīz visiem), dziedāšana, dejas, konkursi un citi uzstāšanās veidi, kas vien katram ienāk prātā. Šie „International pub” vienmēr ir labi apmeklēti, interesanti pasākumi. Vēl ESN organizē tādus pasākumus kā „International day” (valsts prezentēšana augstskolas vestibilā ar paštaisītu stendu un nacionālo ēdienu gatavošanu vakarā), ceļojumus uz Kjeragu (pārgājiens kalnos pie fjordiem), piknikus, kopīgos boulinga apmeklējumus.

Visbeidzot, manuprāt, būtu grēks nodzīvot piecus mēnešus tik skaistā valstī kā Norvēģija un nepaceļot. Protams, arī mēs šī pusgada laikā vairākkārt saorganizējāmies un devāmies apskatīt valsts skaistākās un slavenākās vietas. Viena no vietām, uz kuru, manuprāt, ir vērts aizbraukt, ir jau iepriekš minētais Kjeraga kalns (augstums vairāk nekā 1000 metri virs jūras līmeņa) Līsefjorda krastā. Tur atrodas viena no slavenākajām vietām - attēlā pa labi redzamais Kjeragboltens – starp klintīm iesprūdis akmens (tas viss joprojām 1000 metrus virs fjorda) uz kura iespējams arī uzkāpt virsū un nofotogrāfēties. Ja laiks tur ir labs(nevis visapkārt bieza necaurredzama migla, kas tur arī mēdz atgadīties), tad skats uz fjordu ir vienkārši vārdiem neaprakstāms.

Vēl apmeklējām skaistāko Norvēģijas pilsētu – Bergenu, kā arī devāmies ziemeļblāzmas meklējumos uz Tromso, kas atrodas 300 kilometrus aiz polārā loka. Jāatzīst, ka ceļošana lielo attālumu (no Norvēģijas ziemeļu gala līdz tās galējam dienvidu punktam ir tikpat liels attālums kā no Norvēģijas dienvidu gala līdz Itālijai) un kalnainā reljefa dēļ ir diezgan apgrūtināta un tāpēc, it īpaši dodoties uz Norvēģijas ziemeļiem, ceļošanai ērtākais un reizēm pat vienīgais transports ir aviotransports. Stāstot par Tromso, mēs savu mērķi – ziemeļblāzmu – ieraudzījām jau pirmajā vakarā. Tā gan nebija ļoti spēcīga, bet mēs uzskatījām sevi par veiksminiekiem, jo to redzējām. Jau nākamajā dienā mūs gaidīja vēl viens neaizmirstams piedzīvojums – haskiju audzētavas apmeklējums un arī brauciens haskiju vilktās kamanās. Dabūjām gan „paburzīt” jaunos haskiju kucēnus, gan izbraukties ar kamanām, gan arī nogaršot brieža gaļas zupu. Īsumā – lielisks piedzīvojums vienas dienas garumā, kas atmiņā paliks vēl ilgi!

Galu galā tā varētu raksturot arī šo apmaiņas braucienu kopumā: piedzīvojumiem pilni pieci mēneši multikulturālā vidē un valstī ar ārkārtīgi skaistu dabu - tāds ir apmaiņas semestris Norvēģijā.

Atpakaļ